Un tagad pilnīgi aizmirstiet automobiļus, radio, kino un visu to, bez kā, šķiet, mums nav iedomājama dzīve, un pārcelsimies uz tālo, apburto zemi ar suņu pajūgiem, laivām, teltīm, sniegkurpēm!
Tur jūs ieraudzīsiet milzīgas upes un ezerus, šalcošus mežus, neparastus dzīvniekus, kuri runā, strādā un dzīvo paši savās pilsētās; tur
augstie koki it kā mās jums sveicienu, kad iesiet tiem garām, un iūs dzirdēsiet klusās, dzidrās strautu čalas.
Mēs sēdēsim pie šaudīgajām ugunskura liesmām piedūmota tumšbrūnā vigvamā, un jūs klausīsieties stāstu par Sirmo Senatni.
2. GITČIJS MĪGVONS — LIELĀ SPALVA
Augšup pa platās, straujās Dzeltenās Bērzupes straumi tais dienās, kad baltā cilvēka acs vēl ne reizi nebija skatījusi tās vēsos, dzidros ūdeņus, reiz rītausmā bērza tāss kanu laivā īrās kāds vientuļš indiānis. Tas bija spēcīgs liela auguma vīrs skadrām, tumšām acīm, gariem melniem matiem, kas, divās bizēs sapīti, nokārās uz pleciem. Mugurā viņam bija koši brūns, bārkstīm apdarināts briežādas apģērbs, un viņš izskatījās pēc tāda paša indiāņa, kādu jūs esat redzējuši attēlos vai par kādu lasījuši grāmatās.