Pavadījis daudzas stundas biržas kvartāla krodzi­ņos, kur mēdza iegriezties visvisādi tumši mahinatori, viņš, ātri atskrējis mājās, noglabāja konspiratīvās drēbes īpašā kastē un ap pulksten desmitiem vakarā ieradās pie Minervas ar kārtējo ziņojumu. Stankers bija dendijs, sa­vus uzvalkus pasūtīja pie labākajiem drēbniekiem, tādēļ nepieciešamība atteikties no tiem viņam šķita milzu upu­ris, par ko viņš pieprasīja attiecīgi augstu maksu.

Paļaudamās uz savu iepriekšējo pieredzi, Minerva pare­ģoja savam klientam dzelzceļu akciju turpmāko paaugsti­nāšanos. Sai prognozei bija stabils pamats — Haida sis­tēmas gaisa spilvens, kurš ļāva dzelzceļiem cerēt uz jaunu pasažieru pieplūdumu.

Diemžēl «Ziemeļu—Austrumu līnijai», kuras akcijas bija sapircis Minervas klients, neizdevās noslēgt kontraktu ar šī izgudrojuma monopolīpašnieku. Rezultāts bija bēdīgs: kursa strauja krišanās, klienta bankrots, nāvējošs šāviens un pašnāvnieka atstāta vēstule, kurā Minerva tika no­saukta par blēdi.

Varat iedomāties, kādā noskaņā atradās mana sieva. Tikko mēģināju delikāti aizrādīt, ka pareģojumos ietei­cams turēties pie abstraktiem jēdzieniem, viņa ķērās pie pirmā konkrētā priekšmeta — ne jau ar abstraktu nolūku ielingot to manā ģīmī.

Vienīgais līdzeklis izvairīties no šīm bīstamām diskusi­jām bija ilgāk palikt mūsu birojā.