Sī studija atrodas gaiteņa galā. Reizēm vērodami tās apmeklētājas, kurām, pēc skata spriežot, vienīgi kosmētikas zinātne bija tuva, abi ar Mūnu puslīdz uzminējām, kādas filmas uzņem kaimiņš.
Nebija arī pārāk grūti secināt, kurš vainīgs izkārtņu apmaiņā. Durvis tieši blakus mūsējām nebija cieši aizvērtas, to spraugā saskatīju izsūtāmā zēna blēdīgo smīnu.
Varēju viņu puslīdz saprast. Kalpodams iestādē ar visai
miglainu nosaukumu «Adventistu vispasaules centrs cīņai pret bībeles nepareizu iztulkošanu», viņš vai beidzās nost aiz garlaicības.
Noskrūvējis svešo izkārtni, devos ar to uz studiju, pie kuras durvīm atradu savējo. Pintika kungu sastapu gaužām iztrūcinātu. Pie viņa nupat bija atnācis kāds policists. Lāgā nesapratis, ka tas meklē mani, studijas īpašnieks iedomājās visļaunāko.
— Nekad nevar zināt, — viņš man sūdzēja savas bēdas. — No vienas puses, starp maniem labākajiem noņēmējiem ir augsti stāvošas amatpersonas, pat viens ievērojams senators. Bet, no otras puses, šis pats senators, dzīdamies pēc lētas popularitātes, rīt var iesniegt tādu likumprojektu, ka ļaudīm neatliks nekas cits, kā noskatīties Eiropas lēto masu produkciju… Un mēs vēl dēvējam sevi par brīvās iniciatīvas aizstāvjiem!
Tikko paguvu novietot mūsu firmas izkārtni agrākajā vietā, kad no lifta izkāpa seržants Higinss.