— Kāpēc tu nebrīdināji mani? Tā ir cūcība! Kādā kļūmīgā stāvoklī tu mani nostādīji Ebota priekšā!
— Ak Ebots? — es atcerējos. — Tas reportieris, kurš taisījās tevi intervēt sakarā ar tava klienta pašnāvību?
— Esi gan tu kretīns! Viņš bija atnācis sakarā ar seifa aplaupīšanu. Uzplijās, lai es pareģojot, kad un kādos apstākļos jūs notversiet Džeku Kreili.
— Kā Ebots vispār uzzinājis par šo ielaušanos? — es nobrīnījos.
— Žēlīgais dievs! — novaidējās Minerva. — Protams, no «Universālās panorāmas». Vai tu tiešām esi galīgi jucis? Tevi taisni šobrīd rāda pa televizoru!
— Mani? Kādā sakarā?
Tikai tagad pamanīju, ka Elvīra Zamora bāž man pie deguna kādu papīru.
Tas bija kontrakts, kas deva televīzijas sabiedrībai «Universālā panorāma» monopoltiesības apgaismot katru mūsu soli, vajājot Džeku Kreili.
Pirms paguvu reaģēt, atkal ieskanējās tālrunis.
Šoreiz runāja firmas «Garants» īpašnieks Elisons.
— Jau veselu stundu mēģinu ar jums sazvanīties. Visu laiku aizņemts. Policijas inspektors Kouls uzskata, ka vienīgi jūsu līdzdalība var sekmēt noziedznieka notveršanu. Jums jāsaprot, ka man tas ir prestiža jautājums! Aplaupīt firmu, kura pati ražo seifus, — tas ir nedzirdēti nekaunīgs izaicinājums!
— Jūsu noteikumi? — lietišķi apvaicājos, ielūkodamies kontraktā. Ja Elisons piedāvās tikpat, cik televīzija, esmu gatavs dzīties pakaļ Džekam kaut vai līdz pasaules galam.