,It kā uzminējis manas domas, viņš tiešām nosauca to pašu summu.
Es acumirklī izšķīros. Parakstījis līgumu ar «Universālo panorāmu», piezvanīju Džīnai. Pēdējā laikā viņas pamatnodarbošanās bija sargāt Mūnu no slimības baciļiem, bet starpbrīžos atpūsties, baudot šaušalīgo daudzsēriju filmu «Violetās planētas baismekļi». Sākot ar septīto sēriju, šīs visparastākās blēņas bija iekarojušas nepelnītu popularitāti. Varbūt tādēļ, ka varoņiem draudēja visfantastiskākās briesmas, ne tikai gripa.
Mans atjautīgais plāns dibinājās uz fakta, ka Mūna televizors kopš nedēļas nedarbojās. Salabot to nebija iespējams — likās, epidēmija pirmkārt izsitusi no ierindas televizoru remonta darbnīcu speciālistus.
— Nupat sākusies divdesmit astotā sērija! — paziņoju Džīnai. — Jā, jā, jūsu iecienītie baismekļi.
— «Violetās planētas baismekļi»? — viņa satraucās pa īstam. — Vai jau sen kā sākusies? *
— Varat būt mierīga, Džīna, nekas sevišķs vēl nav noticis.
— Paldies, ka pateicāt! Skrienu pie kaimiņienes, tūlīt skrienu!…
Mūns, it kā jau būtu gaidījis manu zvanu, acumirklī nocēla klausuli. Mēs norunājām satikties tieši «Garantā».