Par šo notikumu Niklass Meijers mūsu līdzstrādniekam paziņoja:
«Pēdējā laikā dzelzceļa avārijas kļuvušas par ikdienišķu parādību. Pievienojos tieslietu ministra viedoklim, kurš guvis nedalītu sabiedriskās domas atbalstu, — mums darīšana ar labi organizētu dzelzceļa mafiju. Ir nepieciešama visenerģiskākā rīcība, lai iznīdētu šo sērgu.»
Pilnīgi pretēji uzskati ir preču vilciena Nr. 403 galvenajam mašīnistam Džejam Silvestram:
«Mani uzmodināja straujš grūdiens. Nokritu zemē. Kad piecēlos, ieraudzīju, ka Patriks pārbijies līdz nāvei. Ar drebošu roku viņš parādīja man vietu, kur sliedes, izbeidzās. «Atkal viens no šiem maniakiem!» es nodomāju. «Mūsu laikos papilnam ļaužu, kuri sapņo aizsūtīt uz viņpasauli pēc iespējas vairāk līdzcilvēku. Ja avāriju būtu cietis pasažieru ātrvilciens, kas sekoja mums uz pēdām, te tagad būtu vesela līku kaudze.»
Sakarā ar šo notikumu mūsu reportieris griezās pie pazīstamā psiho.patologa profesora Deiniža, kurš patlaban ciemojas mūsu pilsētā.
Profesors sniedza šādu paziņojumu:
«Ļoti iespējams, ka mums darīšana ar izmisušu indivīdu, kas, tā sakot, atriebjas visai pasaulei. Tādas anonīmas atriebības klasisks piemērs ir traģēdija Austintehā.