Mednieki devās ceļā. Visplecīgākie un spēcīgākie vilka Sešķepaini aiz kakla, bet, kad tas atspērās, citi no mugurpuses viņu piebikstīja ar savu nūju asajiem galiem. Zvērs kļuva rāms un gāja cilvēkiem līdzi.
— Šo mazulīti aizvediet uz Sešķepaiņu ceturto stalli, bet viņu piejaucēsi tu, Zelano! — Ortega norādīja zvēru ķērājiem. — Ejiet, es pastaigāšu pa labirintu, man šķietas, ka šajā apvidū mums vēl atradīsies medījums.
Noslēpumainais miegs
Mednieki piedāvāja Ortegam lāpu, bet pārvaldnieks atteicās: viņam pilnīgi pietika ar bumbiņu pie cepures.
Zvēru ķērāji aizgāja, aizvezdami Sešķepaini, bet Ortega viens pats sāka klejot pa labirintu. Pēc pāris stundu ilgas rūpīgas meklēšanas mednieks pārliecinājās, ka šajā rezervāta apgaitā slēpjas rets medījums: mātīte ar bērnu.
Pārvaldnieks devās mājup. Pa ceļam viņš iegriezās alā, kur ilgi nebija bijis. Un tur viņš pēkšņi pamanīja atspīdam gaismu nelielā baseinā, kas agrāk bija tukšs.
— Skat tikai, — izbrīnījās Ortega, — atvēries jauns avots. Cik vien ļaudis atceras, tāda te nekad nav bijis.