
— Tas ir lieliski izdomāts!—iesaucās kāds no karaļiem.
— Protams, lieliski! — nopriecādamies par atbalstu, piebalsoja Bellino. — Un turklāt es un godājamie doktori Borils un Robils (abi doktori piecēlās un cienīgi palocījās sapulcei) — mēs atklājām, ka šis, kaut arī ilgais miegs it nemaz neiespaido mūža garumu, tas tiek no dzīves izsvītrots. Dabas nolemto sešdesmit gadu vietā jūs, kungi, dzīvosiet pa četrsimt gadu, jūsu mūža ilgums pieaugs septiņas reizes.
Tāda vilinoša priekšlikuma samulsināti, Padomes locekļi ilgi klusēja. Bet tad karalis Ukonda sajūsmā iesaucās:
— Nolemts! Es pirmais likšos gulēt!
— Kāpēc pirmais? — greizsirdīgi iekliedzās karalis Asfeijo.
— Šonedēļ beidzas mans valdīšanas laiks, tātad es aizeju atpūtā. Bet jūs, manas augstības, gaidiet savu kārtu!
Karaliene Rinna jautāja:
— Bet vai vajadzētu iemidzināt galminiekus un sulaiņus? Varbūt visiem nepietiks brīnumūdens?
— Ūdens pietiks, — viņu nomierināja doktors Borils. — Un ko gan darīs galminieki, zaldāti un spiegi, kamēr karaļi guļ? Tikai gudros visādus viltīgus plānus.
