Pagāja gadu simteņi, un Pazemes valstībā nomainījās daudzas vienkāršo ļaužu paaudzes, tikai Varavīksnes pilī dzīve vilkās pavisam gausi. Septiņsimt gadu laikā, kas bija aizritējuši no pirmās aizmidzināšanas dienas, ne vairāk kā divas reizes mainījās septiņi pazemes karaļi, viņu tuvinieki un kalpi.
Garīgi šie ļaudis nemainījās visā savā ilgajā dzīvē. Viņi taču, pamozdamies pēc kārtējā miega, bija aizmirsuši visu, ko agrāk zināja, viņiem vajadzēja visu mācīt no jauna, bet vai daudz var iemācīt cilvēkam, ja mācību kurss ilgst trīs četras dienas?
Un tauta jau sāka gudrot, vai zemei vispār vajadzīgi šie septiņi karaļi, kas guļ vai dzīro, bet nenodarbojas ar valsts lietām. Tomēr pret monarhiem bija vēl saglabājusies pārāk liela no senčiem mantota cieņa, un reti kāds nopietni domāja par to, kā nogāzt karaļus un dzīvot bez tiem.
Negaidīts atgadījums sagrāva gadsimtos nodibinājušos Pazemes valsts kārtību un sagrieza visu otrādi.
Vel dažas lappuses no burvju zemes
vēstures
Burvju zemē reiz notika dīvains atgadījums. Tas notika tieši trīssimt gadus un četrus mēnešus pēc tam, kad zvēru ķērājs. Ortega bija labirintā atradis Aizmidzinošo ūdeni.