Bet, ja arī vēl vīra gados nav metis pie malas Šo nodarbošanos, tā ir droša zīme, ka viņa stā­voklis kļuvis vēl ļaunāks. Bieži vien taču entomologi ir iegūtkāres apsēsti, pārlieku noslēgti, sirgst ar kleptomāniju un nododas pederastijai. Bet no tā līdz pašnāvībai, kam pamatā mizantropija, tikai viens solis. Vēl vairāk — ko­lekcionāru vidū ir arī tādi, kurus interesē ne tik daudz pati kolekcionēšana kā ciānkālijs viņu burkās, un tālab viņi nekādi nevar atteikties no šīs nodarbošanās … Un vai gan fakts, ka šim cilvēkam ne reizi neradās vēlēšanās atklāti pastāstīt par savu aizraušanos, nepierāda, ka viņš arī pats labi apzinās, cik tā apkaunojoša?

Bet, tā kā līķis netika atrasts, visi šie šķietami pār­liecinošie slēdzieni sagruva.

īstos iemeslus neviens tā arī neuzzināja. Aizritēja sep­tiņi gadi, un saskaņā ar Civilkodeksa trīsdesmito pantu cilvēks tika atzīts par mirušu.

un ieplaku mija. Zemienes viscaur klāja šauras risa lauku strēles, bet starp tām kā nelielas saliņas slējās hurmas birzītes. Vīrietis pagāja garām ciemam un devās tālāk uz jūras piekrasti. Zeme pamazām kļuva aizvien gaišāka un sausāka.

Drīz mājas beidzās, šur tur rēgojās tikai nelieli prie­dulāji. Cieto zemi nomainīja pie kājām līpošas smiltis. Retumis melnēja sausas zāles klieņi, un dažviet pavīdēja it kā aiz pārskatīšanās iesprukuši nīkulīgu baklažānu ielāpi. Bet visapkārt — nevienas dzīvas dvēseles. Priekšā, acīm redzot, bija jūra, turp viņš arī gāja.