Viņš paskaidroja, gan diezgan mīklaini, ka suņi vajadzīgi, lai aizvestu no zāģētavas baļķus uz smilšu skalojamam renēm; un Sitka Cārlijs šoreiz pierādīja savu atjautību. Viņš nosolījās līdz norunātajai dienai suņus sagādāt; bet, tikko Floids Vanderlips bija aizbraucis uz Bonanzas augšteci, Cārlijs joti uztraukts aizskrēja pie Lorēnas Lisnaji. Vai viņai neesot zināms, uz kurieni devies misters Vanderlips? Viņš, Sitka Čārlijs, esot apsolījis šim džentlmenim noteiktā dienā sagādāt lielu partiju suņu, taču tas nelieša vācietis, tirgonis Meijers, jau priekšlaikus uzpircis visus suņus un turot tos pie sevis. Viņam, Sitkam Cārlijam, katrā ziņā vajagot satikties ar misteru Vanderlipu un paziņot, ka tā nolāpītā vācieša dēļ suņu piegāde nokavēšoties par veselu nedēļu. Ak viņai zināms, kurp misters Vanderlips aizbraucis? Ak pa Bo- nanzu uz augšu? Lieliski. Sitka Cārlijs šo pašu brīdi dzīšoties viņam pakaļ, lai brīdinātu, ka diemžēl iznākusi aizķeršanās. Kā, lūdzu? Misteram Vanderlipam suņi vajadzīgi jau piektdienas vakarā? Katrā ziņā līdz tam laikam jāsadabū? Tīrais posts! Pie visa vainīgs nešķīstais vācietis; tas, rau, uzcirtis cenas. Nu jau sakāpušas līdz piecdesmit dolāriem par suni, un, ja Sitka Cārlijs pirktu suņus par tādu cenu, viņam rastos smagi zaudējumi. Nevar jau zināt, vai misters Vanderlips būs ar mieru maksāt vairāk, nekā norunāts. Viņa esot pārliecināta, ka būs ar mieru? Un, būdama mistera Vanderlipa draugs, gatava pati piemaksāt starpību? Cik jauki, ka viņa tā aizstāv mistera Vanderlipa intereses. Tātad piektdienas vakarā? Lieliski! Suņi būs kā likts.
Stundu vēlāk Freda uzzināja, ka mīlnieku bēgšana paredzēta piektdien; uzzināja arī, ka Floids Vanderlips aizbraucis uz Bonanzas augšteci un tātad viņai rokas saistītas. Piektdienas rītā pa aizsalušo upi atbrauca valdības kurjers Devero un atveda depešas no gubernatora.