Varbūt šis vientuļais dzīvnieks ir miljons gadu vecs. Bet apdomā: gaidīt miljons gadu. Vai tu to spētu? Varbūt šis dzīvnieks ir pēdējais savas sugas pārstāvis. Man nez kāpēc tā liekas. Pirms pieciem gadiem te ieradās cilvēki un uzcēla šo bāku. Uzstādīja savu Sirēnu, un tā rēc, rēc pāri Bezdibenim, kur, padomā, briesmonis ir ieniris, lai gulētu un sapņotu par pasauli, kurā dzīvojuši tūkstošiem tādu pašu kā viņš; bet tagad šis nezvērs ir vientulis, pavisam vientulis mūsdienu pasaulē, kura viņam nav piemērota, kurā vajag slēpties. Taču Sirēnas balss brīžiem aicina, brīžiem apklust, un viņš pamostas Bezdibeņa dūņainajā gultnē, acis atveras gluži kā milzīga fotoaparāta lēcas, un viņš nirst augšup lēni lēnītēm, jo uz viņa pleciem gulstas okeāna lielā nasta, milzīgais ūdeņu smagums. Taču Sirēnas aicinošā balss, vāja un tik pazīstama, lido tūkstošiem jūdžu tālu, šķeļ ūdens blīvu, kurtuve nezvēra kuņģī attīsta tvaiku, un viņš ceļas augšup, ceļas lēni lēnītēm. Aprij veselus mencu un merlanu barus, medūzu pulkus un ceļas arvien augstāk un augstāk visu riideni, mēnesi pēc mēneša: septembrī, kad sākas miglas, oktobrī, kad miglas vēl biezākas, bet Sirēna visu laiku aicina, un novembra beigās, pēc tam kad briesmonis dienu pēc dienas pielāgojies spiedienam, stundā paceldamies par dažām pēdām, viņš jau sasniedzis jūras līmeni sveiks un vesels.