Vairās tik un krekst.

Albērs

Ai, kādas bēdas!

Ivans

Viņš gribēja nākt pats.

Albērs

Nu, paldies dievam,

Bez izpirkuma nelaidīšu prom.

(Pie durvīm klauvē.)

Kas tur?

(Ienāk žīds.)

žīds

Kalps pazemīgais.

Albērs

Tu tas, draudziņ!

Nolādēts žīds, tu, godāts Zālaman,

Nāc, lūdzu, šurp: kā dzirdu, neuzticies

Vairs naudu aizdot.

žīds

Cienīgs, žēlīgs bruņiniek,

Labprāt, bet… nevaru. To zvēru jums.

Kur naudu ņemt? Es esmu izpostīts,

Jums, bruņiniekiem, labprāt palīdzēdams,

Neviens vairs nemaksā. Jūs gribu lūgt,

Vai nevarat kaut daļu atdot…

Albērs

Plēsējs!

Tu domā, ja man tiešām nauda būtu,

Tad es ar tevi tagad pītos? Diezgan,

Jel netiepies, mans mīļais Zālaman;

Dod dukātus. Man izber vienu simtu,

Dod šurp, pirms tevi neizkrata.

žīds

Simtu!

Ai, ja simt dukātu man būtu.

Albērs

Paklau:

Kā nav tev kauna palīdzību liegt

Man, tavam draugam?

žīds

Zvēru . ..

Diezgan, diezgan.

Tu ķīlu pieprasi? Ko blēņas mels!

Ko ieķīlāt man tev? vai cūkas ādu?

Ja varētu ko ieķīlāt, tad sen