-Māmiņ,- Ella ieminējās, paceldama acis no grāmatas. - Bet vai tagad arī ir burvji?

-      Nē, mīlulīt. Burvji dzīvojuši senos laikos, bet pēc tam izmiruši. Un kālab tie vajadzīgi? Arī tāpat rūpju diezgan…

Ella jocīgi sarauca degunu.

-     Tomēr bez burvjiem ir garlaicīgi. Ja es pēkšņi kļūtu karaliene, es visādā ziņā pavēlētu, lai katrā pilsētā un katrā ciematā būtu burvis. Un lai viņš bērnu labā darītu visādus brīnumus…

-     Kādus tad, piemēram? - smaidot jautāja māte.

-     Nu, kādus… Lūk, lai katra meitene un katrs zēns, no rīta pamozdamies, zem spilvena atrastu lielu cukurkliņģeri… Vai arī… - Ella pārmetoši paskatījās uz savām smagajām, novalkātajām kurpēm. - Vai arī lai visiem bērniem būtu skaistas, vieglas kurpītes…

-      Kurpītes tu dabūsi arī bez burvja, - Anna iebilda. -Aizbrauksiet ar tēvu uz tirgu, viņš nopirks…

Kamēr meitene sarunājas ar māti, laiks saka mākties. Tūlīt mēs uzzināsim, kāpēc tas notika…

Tieši šajā pašā laikā tālā zemē, aiz plaša tuksneša un augstiem kalniem, drūmā, dziļā alā būrās ļaunā burve Gingema.

Drausmīga izskatījās Gingemas ala. Tajā pie griestiem karājās milzīgs izbāzts krokodils. Uz augstām laktām sēdēja lieli ūpji, no griestiem nokarājās saišķi ar žāvētām pelēm, kuras kā sīpoli bija aiz astēm piesietas pie aukliņām.