Esmu cieši pārliecināts, ka viņi vēl dzīvi. Bez tam Klondaikā var gan atrast tīrradņus, bet nekur te nav atrodams labs viskijs. Un šitāds nolūks man ar vēl ir: pirms nāves iemest malciņu labas mantas. Pēc tarn — tā esmu nozvērējies — braukšu šurp atpakaļ un pārvaldīšu savus Klondaikas zemes īpašumus. Kā nekā esmu tak viens no Eldorado karaļiem, un, ja tev rastos vajadzība pēc neliela aizņēmuma, tad esmu gatavs tev tādu dot.

—  Tas pats vecum vecais Mets, kas nekad nenoveco, — Frona smējās.

—   Tāpat arī tu esi palikusi īsta Velza, kaut arī tev ir cīkstoņa muskuļi un filozofa smadzenes. Bet iesim tak iekšā, Luijs un Sviftvoters jau iegāja. Esmu dzirdējis, ka Endijs vēl arvien turot šito bodīti, un es nu gribu redzēt, vai mans vārds nav izdzēsts no viņa atmiņas parād- rakstiem.

—      Un es arī. — Frona satvēra viņu aiz rokas. Viņai bija nelāgs paradums ņemt aiz rokas cilvēkus, kurus mī­lēja. — Pagājuši desmit gadi, kopš aizbraucu!

Irs izlauza sev ceļu caur pūli gluži kā pāļu dzenamais veseris, un Fronai bija viegli sekot šā masīvā buksera ķīļūdenī. Jaunuļi godbijīgi vēroja viņus, jo tiem šie cilvēki šķita tikpat kā Ziemeļzemes dievības. Sarunu dūkoņa uz­vilnīja no jauna.

—   Kas ir šī meitene? — kāds iejautājās.