Gan izturies par sievieti tu labāk, — Nekad tev viltus sirdi nesatrauks. Nav liekulības skatienā tev tīrā, Tas dzirkstot zeltī visu, ko vien skar. īsts vīrs, kas apbrīnu māk raisīt vīram, — Ik sievieti tāds sajūsmināt var. Par sievieti bij daba gribējusi Reiz tevi veidot, taču nodoms cits Tai radās, kad to valdzināji klusi. Man sirds aiz veltīguma sāpēs sit. Kaut sievietēm par prieku izraudzīts, Tavs mīļais tēls arvienu manī mīt.

XXI

SO IS IT NOT WITH ME AS WITH THAT MUSE

Tiem dzejniekiem es nelīdzinos, nē, Kas slavu dūdo lellēm izkrāsotām, Tas cildina par visu pasaulē Un vēl ar pašu debess daili rotā. Lai saule un lai mēness minēts tiek, Kā zemes, tā ik jūras sniegtais retums Un pavasara ziedu agrums liegs — It viss, kas dzejā salīdzināts netumst. Es vienmēr tikai patiess gribu būt (Jn teikt, ka mana mīļotā tik skaista, Cik skaistuma ik zemes bērns var gūt, Kaut debess spīdekļus tā nevar aizstāt. Bet tukši lielīt negribu neko, Jo it nevienam nepārdošu to.

XXII

MY GLASS SHALL NOT PERSUADE ME I AM OLD

Man neiestāstīs spogulis — es vecs, Ja jaunību ar tevi vienkop rodu,


11 из 91