Sirds dzīlēs iemūžinājis kā dzīvu,Par gleznas ietvaru es kļuvis pats,Kam skaidrāk jāpasvītro perspektīva.Bet, kas grib sekot mākslas tapšanai,Lai meistardarbnīcā jo biežāk skatās.Te, manās krūtīs, mājas vieta tai,Kam logu vietā tavas acis platās.Un mūsu acis saprotas ikbrīd:Kad manas tavus daiļos vaibstus glezno,Caur tavām saule dvēselē man spīdUn gaismu met uz veidojumu grezno.Un tomēr manas acis maldos klīst:Tās zīmē seju, sirdi nepazīst.
XXV
LET THOSE WHO ARE IN FAVOUR WITH THEIR STARS
Lai tie, kas dzimuši zem laimes zvaigznes,Ar tituliem un slavu posti tiek.Kaut likten’s man to visu garām aiznes,Cits un daudz labāks ir man dāvāts prieks.Kā puķe zeltaina plaukst saules smaidā,Tā favorīts mēdz galmā dižoties,Ja laipna skatiena vairs nesagaida,Viss slavas spožums neglābjami dziest.Un karavadonis ar veiksmi labuIr kaujās uzvarējis tūkstoškārt,Bet zaudē reiz un rūgti sajust dabū,Ka aizmirsts tiek un izdzēsts viņa vārds.Posts nedraud man, jo manas laimes ķīlaIr tas, ka mīlu, — tava maigā mīla.
