Es, tavas mīlas cildenuma saistīts, Kā vasalis tev rakstu padevīgs, Ja vēstījuma vārdi nebūs skaisti, Tie goddevību apliecināt drīkst. Jā, vardi man tik trūcīgi un kaili, Ka izteikt nespēju es it neko, Vien cerēt varu, ka ar slēptu daili Tev laba nojauta var ietērpt tos. Bet varbūt zvaigzne, kas man ceļā spīgo, Ļaus negaidītu labvēlību gūt Un gaismā pacels sirdi pazemīgo, Lai viņa tevis cienīga var būt. Tad nebīšos, ka manas jūtas redz, Bet pagaidām — lai tumsa mani sedz.

XXVII

WEARY WITH TOIL, I HASTE ME TO MY BED

Kad, piekusis no ceļa, dusā grimstu, Lai pūtinātu gurdos locekļus, Par tevi domāt ilgi nenorimstu: Gars dodas ceļā, kamēr miesa dus. Un manas domas liegā lidojumā No tālienes pie tevis aizlaižas, Un acis tomēr mulsā sastingumā Nakts aklā tumsā dzedri lūkojas. Tad dvēsele man uzbur tavu tēlu No tumsas man priekš acīm: redzu to Kā būtni, dzidri ēterisku, cēlu, Kas mirdzumu no sevis izstaro. Tā tevis dēļ man miera nav nemaz Gars naktī, miesa dienā darbojas.

XXVIII

HOW CAN I THEN RETURN IN HAPPY FLIGHT

Kā darba priekā veldzēties, ja lemts, Lai atpūtas ne mirkli nezin prāts,