Par manu ilgu būtni stāstīt sāk.Es klausos, tomēr laimes mirklis īss,Iet sūtņi prom, pār mani sāpes līsti
XLVI
MINE EYE AND HEART ARE AT A MORTAL WAR
Ar manu sirdi cīnās acu skatsPar balvu, ko tavs tuvums mīlā sniedz,Dod tēlu pārveidotu sirdij acs,Šo prieku skatiem dvēsle neaizliedz.Sirds alkst, lai vienmēr lajā spētu būtTavs skaidrais tēls, kas dziju mīlu devis,Bet acis pretojas, grib savu gūt,Vien sevī paturēt tās vēlas tevi.Kam vairāk tiesību? Lai izšķir prātsUn dvēslei paklausīgo domu balss;Prot mīla līdzvērtīgi dāvināt —Gūst sirds un skatiens, ko visvairāk alkst:Lai acim pieder veidols ārējais,Lai jūtu mirdzums sirdī neizgaist.
XLVII
BETWIXT MINE EYE AND HEART A LEAGUE IS TOOK
Kļūst daudzreiz acu skats un sirds kā viens,Grib, mīlai kalpodami, labu vēlēt,Kad acis ilgoto grib tvert arvien,Sirds nopūzdamās pagurst slāpju kvēlē.No mīļās tēla acis līksmi gūstUn, ciemos saucot, sirdij sapnī māj,Bet citreiz acs par viesi sirdij kļūst,Kam daļa milas domu jāatklāj.Es tādēļ vienmēr varu tevi just,Ar manu mīlu tēls tavs saistīts šķiet,
