Tad nāve veltīgi pēc tevis nāks,Jo vesels desmits nāves cīņā trauktu.Dod, spītniek, svētu solījumu mums,Ka tārpiem nepaliks tavs mantojums.
VII
LO, IN THE ORIENT WHEN THE GRACIOUS LIGHT
Kad rītos krāšņā saule paceļasUn diena mūs ikviena laipni sveic,Tās priekšā, jauns vai vecs, tad zemojasUn dienu cildina, tai slavu teic.Un, saule kad jau debess augstumāKā jaunība, kas spēka briedumā,To miljons acu skata apbrīnāSai brīnišķajā debess augstumā.Bet, kad uz leju sāk jau slīdēt ratsUn gurdā saule no mums atvadās,No viņas novēršas tad mūsu skatsUn vienaldzība mīlas vietā parādās.Tā arī tev būs atvadoties žēl,Kad nāve sauks. Kas paliks vietā vēl?
VIII
MUSIC TO HEAR, WHY HEAR’ST THOU MUSIC SADLY?
Ko klausies mūziku, kas skan tik sēri?Prieks prieku mīl un maigums maigumu.Kam labprāt sāpēm durvis vaļā vēriUn laipni sveic, ko neieredzi tu?Ja skaņas šis, tik daiļas, brīnišķīgas,Tev ausīs gaiši neieskanējās,Varbūt vien tādēļ viņas nežēlīgas,Ka kopsakarā neuztvēri tās.
