Jel mainies tu, lai mainos mierināts! Vai naidam jāgūst mīlestības vieta? Kā veidols tavs lai mīlīgs kļūst tavs prāts, Vismaz pret sevi lai tev sirds nav cieta. Jel veido citu sevi mīlā tu, Lai daiļums tavs nemūžam nezustu!

XI

AS FAST AS THOU SHALT WANE, SO FAST THOU GROWST

Cik ātri vīst tev lemts, tik ātri augt, Bet augt no jauna pēcniekā tu driksti Un viņa asinis par savām saukt, Kad, dzīslām stingstot, nāves miegā slīgsti. Pret vecumu un nāvi karos tas, Ar gudrību un daili būdams rados, Lai krietno ļaužu dzimums nebeidzas Ne sešdesmit, ne septiņdesmit gados. Gļēvs, neglīts, rupjš un gaudens bezveidis Lai saļimst neauglīgs uz nāves vāla, Bet tev, kam izšķērdīgi dāvāts viss, Caur mūžiem lemta slavas gaita tāla. Tu — zīmogs, kuram daba laimi dos Būt dzīvam tūkstoš jaunos atveidos.

XII

WHEN I DO COUNT THE CLOCK I HAT TELLS THE TIME

Kad klausos pulkstenī, kā stundas steidzas, Kad redzu — diena baigā naktī grūst, Un vijolītei ziedu laiks drīz beidzas, Drīz melnas cirtas sudrabotas kļūst; Kad skatu vējos lapotni drīz rautu, Kas tveicē glāba pulkus ganāmos,


6 из 91