Taču bija salikts par daudz skrošu, un balodis zaudēja spēkus, nesasniedzis krastu. Pēc tam pieļāva otru kļūdu — atstāja par maz skrošu, un putns, pacēlies augstu gaisā, aizlidoja uz austrumiem pāri Sanfrancisko līcim. Tas lidoja taisni pāri Eņģeļa salai, un, kamēr kuteris apbrauca salai apkārt, no baloža vairs nebija ne vēsts.

Tonakt bruņoti polismeņi apsargāja Pītera Vinna māju. Bet sprādziens nenotika. Taču agri no rīta Pīteram Vin­narn piezvanīja pa telefonu un pavēstīja, ka viņa māsas māja Alamedā nodegusi līdz pamatiem. Pēc divām die­nām balodis atkal bija klāt, šoreiz nesdams kaut ko līdzīgu kartupeļu kastei. Bija arī vēstule:

«Misteram Pīteram Vinnam.

Godājamais ser, tas biju es, kas nosvilināja jūsu māsas māju. Jūs esat sacēlis pamatīgu troksni, vai ne? Tagad atsūtiet man desmit tūkstošus. Summa visu laiku kļūs lie­lāka. Nekariet putnam klāt nekādus smagumus. Tik un tā jūs neizsekosiet balodim, turklāt tā ir dzīvnieka mocī­šana.»

Pīters Vinns bija gatavs atzīt sevi par uzvarētu. Detek­tīvi bija bezspēcīgi, un Pīters Vinns nezināja, pret ko vēr­sīsies šī nelieša nākamais trieciens, kas varbūt apdraudēs viņam tuvo un dārgo cilvēku dzīvības.