Podnieks. Sullam tik daudz ir kliegts, ka apnicis. Savā pēdējā triumfa braucienā viņš tiem saucis taisni acīs: rejiet stiprāk, suņi!
Atlēts. Tas var būt. Viņš ilgi stāvēja, galvu nodūris kā saniknots vērsis, un caur pieri glūnēja Spartakā. Bet kad skaistā Valerija viņam kaut ko iečukstēja ausī, viņš pamāja ar galvu un pasmaidīja. Tas ir — jādomā, ka viņš pasmaidīja: viņa sērgas saēstajā sejā neviens vaibsts vairs nav dzīvs, nevar zināt, kad viņš viebjas, kad smejas.
Kapracis. Un tā Spartaks tika brīvs. Ļoti žēl. Nu viņš droši vien vairs neuzstāsies arēnā — un man tā gribējās redzēt viņu. Ko es aproku, tie visi apkaltuši kā ar suņu kraupi. Siltas, kūpošas asinis tiklab kā nemaz vairs nedabūju redzēt.
Kaprača dēlēns (no kāpnēm). Tēv, māte guļ gultā un kliedz. Nāc uz mājām.
Kapracis. Sasodīts! Septiņi man jau ir — kur es to astoto likšu?
Balss. Patlaban no Hiosas atbraucis tirgotājs, uzpērk tikai bērnus. To pirmo pusduci pārdodiet nost un sāciet atkal no gala.
Smiekli.
Dēlēns. Nāc, tēvi Arā pulcējas gladiatori. Kapracis (kājās). Tad gan jāpamanās. Lutā- cijas Vienaces pagrabiņā nav nekādas barjeras, kas viņus nošķir no publikas. Burzma. Viesi steigā samaksā tēriņu un grūst augšup pa kāpnēm.
Veress izlieto vispārējo burzmu, palien un noslēpjas zem sola