Krikss. Mūs baroja ka cūkas pirms kaušanas.
E i m a k o 1 s. Labi tam, kam gadījās tāds kāvējs kā tev Spartaks.
Spartaks. Nedzeniet jokus, laiks ir pārak nopietns! Es nezinu, kas par šo nedēlu ir noticis un kur mēs patlaban esam. Torkvat, cik tev ir uzticamu vīru Kampanija?
Torkvāts. Simt divdesmit seši. Pēc katram divi dienam pa vienam pienāk klāt. Viņi baidās. Mums nav gladiatoru skola, bet cietums, sargi no- klausās katru vārdu. Četrus jau iekala ķēdēs un aizsūtīja uz akmeņu lauztuvēm.
Spartaks. Cietums ir ari mums Kapuā. Romieši jauš, ka kaut kur gruzd pagales nākošam ugunsgrēkam. Nerri — uguni viņi domā iekalt ķēdēs! — Brezovir! — un Ravennā?
Brezovirs. Mums ir piecdesmit, un vairāk neviens nenāk klāt. Sie ilirieši, ligurieši un riumi- dieši ir nolādēti gļēvi, ar tiem neko nevar iesākt. Bet iesākt vajag! Vajag tikai iesākt!
Spartaks. Enomajam Romā esot ap divi vai trīs simti.
Kāsts. Kur ir Enomajs? Kāpēc viņa šovakar nav še?
Spartaks. Akcians baidījās laist viņu cirkū, visu nedēju tur cietumā ieslēgtu. — Mums Kapuā ir simt divdesmit, bet tāpēc mēs uz tiem varam palaisties. Vai ne, Kriks?
Krikss. Ka paši uz sevi. Lentula Batiata skolas cietumam ir visbiezākie mūri, bet mēs no tiem nebaidāmies.