Spartaks. Simt divdesmit seši… piecdesmit… divi simti… simt divdesmit… Nepilni pieci simti. Tas ir maz, tas ir nožēlojami maz!
Brezovirs. Tikai iesākt vaiag! Kalni ir cilni izbēgušu vergu. Tūkstošiem vergu pie 'op" bariem tikai gaida, kad mēs dosim zīmi. Kampānijas, Lūkā- nijas — visi Itāliias izpostītie zemnieki būs mūsu pusē.
Spartaks. Zemnieki, gani un vergi — tas ir aitu bars, viens pats romiešu vilks viņus pārbiedēs. Bars vēl nav sacēlušos cīnītāju vīru pulks. Pieci simti. .. mums pat centurionu neiznāks.
Brezovirs. Es jau nomanu, uz ko tu liec. Tātad gaidīt? Gaidīt, vairāk neko?
Spartaks. Vēl divas nedēļas. Nevis gaidīt, bet strādāt. Vismaz dubultot mums vajag mūsu skaitu. Tad es došu zīmi.
-B r e z o v i r s. Zīmi- vai pēc divām nedēļām
tu to vairs dosi? Divās nedēļās mēs jau četras reizes varam tikt nodoti.
Spartaks. Četrpadsmit reizes mēs varam tikt nodoti — ja neesam gladiatori, bet vecas sievas, kas šodien vaid, ka viņām kauli sāp, bet rītu jūsmo, ka pilnu vāceli žāvētu vīģu sapnī redzējušas. Divkāršot vajag mūsu skaitu, un tur divas nedēļas ir visīsākais laiks.
Kāsts. Dzirdams, ka Lentuls Batiats tevi aicinot atpakaļ uz Kapuu par rudiāriju savā skolā. Vai tas taisnība, un vai tu iesi?
Spartaks. Trīs reizes viņš šovakar man runājis par to. Lielisku algu sola un pārtiku pie sava galda. Ko jūs par to domājat?
Eimakols. Kas labprātīgi kalpo Lentulam Batiatam un ēd pie viņa galda, tam grūti būs kalpot mūsu lietai.