Lutācija. Es viņu nepazīstu. Izskatījās tā kā pēc tirgotāja, tā kā pēc labākas sugas klaidoņa. Trešo vakaru viņš te ierodas… A! te ir arī nauda! Astoņas sēstercijas, vairāk, ka viņam nācās maksāt. Nē, viņš tomēr ir bijis godīgs cilvēks.
H a n n i k s. Un še ir dēlītis ar kaut kādiem ierakstiem. (Pasit zobenu padusē, paņem dēlīti, lasa.) Vārdi un skaitļi . . . Jā, tas tiešām ir bijis labības tirgotājs — viņš uzpērk kviešus. (Liek dēlīti atpakaļ, zobens izkrīt zemē. Viņš pieliecas to pacelt un paliek.) Pie Merkurija! Tur zem sola viens guļ!
Gladiatori pieliecas skatīties.
Brezovirs (izvelk aiz kaļas.) Pagodini mūs, cienījamais pilsoni! Parādi savu seju!
S i I v i j s K o r d ē n i j s V e r e s s. Neizlauz kāju, pilsoni! (Traušas augša.) Es biju palīdis
Spartaks (bargs ka negaiss). To mēs paši redzam. Tagad īsiem vārdiem: kā tevi sauc? kas tevi sūta? ko tu noklausījies?
Veress. Es zvēru — pie Jūpitera . . . Es esmu godīgs labības tirgotājs . . . (Rāda uz savu dēlīti.)
Torkvāts. Labības žurka tu esi, tie tirgotājs! Kviešus tu pa graudam zem soliem lasi. Jeb vai ne? Tad pasaki, ko tu tur meklēji?
Veress. Es nobijos no Spartaka.
Spartaks. Tas tikai vēl nāks. Tagad — muti vaļa! Ko tu tur noklausījies, un ko tu zini? (Zobenu rokā, draudoši stāj tuvāk.)
Veress (nobijies). It neko es nevarēju dzirdēt, neko es nezinu … Ne par pieci simti . . . ne par divi nedēļām… Ai!… (Aizsit plaukstu mutei priekšā.)