Brezovirs. Netērē velti vārdus, Spartak, tie ir lieki! (Grābj Veresu.) Torkvāt!
Abi rauj Veresu pa kāpnēm.
Hanniks. Ļaujiet man arī Viņu, nolādēto!
Brezovirs. Paliec, jaunekli! Tas nav tavs darbs.
Visi (ris prom.
Spartaks. Ko es jums teicu? Esiet mēmi kā zivis! Esiet kā klints! Esiet kā kaps!…
Mirca no savas slēptuves.
Kas tas? Te ir vēl viens! Lutācija Vienace! Vai patiešām tu esi pārdevusi mūs?
Lutācija. Tad nē jel, Spartak, nē!
Mirca (pieskrien, nokrīt ceļos, glauda viņa rokas). Spartak! . .. Spartak! . . .
Spartaks. Sī balss!… Mirca, vai tiešām tā esi tu? Tu neesi Traķijā- tu esi Romā? (Berzē acis.) Draugi, skatieties jūs, manas acis piepeši ir aptumšojušās .. . Vai tā ir mana māsa? … Mirca, kādēļ tu esi Romā? Kur tēvs un māte?
Mirca (rāda ar roku uz leju). Romieši …
Spartaks. Nolādētie! Samaksās viņi arī par manu vecāku galvām! … Un tevi atveda Romā! 4 Nabaga bērns… Piecelies! (Atkāpjas un aplūko. Satrūcies atslreipuļo.) Un tāda tu esi! . . .
Mirca (lauza rokas). Tāda . . . Viņi sit inani un moka …
Lutācija. Pirksta platuma nevar atrast uz viņas miesas, kur nebūtu ziluma vai asiņainas svītras.
Mirca. Kā kustoni viņi pārdod mani katram, kam nauda … Divi gadi jau ilgst šīs mokas! …