Mirca. Atkal brīva! … Vai es to varu cerēt?

Spartaks. Kad es to esmu teicis, tad tu vari. Rītu, es saku, nevienu stundu vēlāk! Šonakt vēl pacieties! Ej!

Mirca (gavilēdama). Spartak! (Pieskrien no­skūpsta viņa roku, prom pa kāpnēm.)

Spartaks (pakaļ nolūkodamies). Nabaga, nabaga bērns! Kāpēc es to agrāk nezināju. .. Savu galvu es būtu atdevis par viņu! . . . (Nopurinās.) tin tagad, draugi, uz darbu! uz cīņu, uz brīvi! (Paceltu zobenu, ātri laukā pa kāpnēm.)

Gladiatori (tāpat). Uz ciņu! Uz brīvi!

Lutācija (aizgrābta, saņemtām rokām noska­tās pakaļ). Dievi! kāpēc jūs man neesat devuši tādu brāli!

Otrais skats

Lūcija S e r g i j a Katilinas l r i k I i n i j ā.

Milzīga telpa, ko sešas rožu un efeju apvītas marmora ko­lonas pardala divās daļās. Sienas greznotas vītnēm, starp kurām redzamas marmora statujas. Iris bronzas skapji ar dažādiem sudraba traukiem, starp skapjiem bronzas soli ar purpura ap. segām.

No griestiem nokarājas sudraba un zelta spuldzes; bez tam telpu apgaismo divpadsmit sudraba kandelabri, ko tur etiopiešu vergu bronzas statujas.

Vidū marmora galds ar trijām purpura apsegtām bronzas gu|solu rindām abas pusēs un clibengalā. Uz tiem patricieši baltās vilnas drēbēs, rožu, efeju un lauru vainagiem galvas. Pusgu|us Katilīna, Kūrions, Lūcijs Bestijs, Kajs Antonijs, Lūcijs Kalpurnijs Pizons, Auls Gabīnijs Nepots, Kornēlijs Lentuls Sura, Cetets un Kajs Veress — tam pie kājām Metrobijs. Aiz viņiem daži vergi vīna lējēji. Dibentelpā aiz kolonām flautisti] orķestris, nurni, gar sienam vergi un dejotājas.