S u r a. Bestijam taisnība! Par izsmieklu mēs ne- ļsam patriciešu vārdu!

Pizons. Skrandaiņi purpura togās mēs esam! Katilīnam jātaisa jauni parādi, lai varētu mūs, kā pienākas, pacienāt! Bet senatori katru nedēļu iet tirgū izvēlēties sev tas skaistākās verdzenes.

Veress. Atradis ko apskaust! Sieviešu dzimums tpu! Nospļaujies tu arī, Nepot!

N e p o t s. Ko es lai spļauju? Man sieva nesēd pie kājām tā kā tev.

Vispārēji smiekli.

Veress (kājās, izstieptu roku). Draugi un viesi! Es lūdzu, tikai vienu acumirkli palieciet klusu! Es manu, nupat nāk sajūsma pār mani. (Piebiksta Met- robijam.)

N e p o t s. Viņš deklamēs dzeju — lai glabjas, kas var!

Veress sāk deklamēt, pieliekdamies un paklausīdamies, ko Metrobijs saka priekšā.

Jaunekli brīnišķais, zeltainiem matiem un acīm, Zalgo kas līdzīgi zilganām zvaigznēm pie debess. Apolons pats tevi sūta pie manis, lai jūtu Dzīvības prieku un zaļokšņu jaunības spēku es

kaulos.

Dzimis tu Rodopsā — — nē! — — Rodoksā nē! Rodoinnā

Apjūk galīgi, nikni iesper Melrobijam.

Vispārēji smiekli.

Sura. Ko tu tur čuksti, Metrobij? Taurē viņam ausī! Vai tad tu nezini: Kajs Veress no dzimšanas pakurls.

Nepots. Līdz nākamai reizei, Metrobij, izlabo tās savas peršas. Ko tu runā par zeltainiem matiem, kad tev pat neviena pelēka vairs nav uz galvas? Un tad — nevis tu esi dzimis Rodosā, bet grieķis ir pats Kajs Veress. Tikai pa sapņiem viņš atrodas Romā.