Bet pats Jūpiters viņš varētu būt, šis mūsu varonīgais draugs, tomēr tur nekas neiznāks. Daudzreiz Roma ir bijusi pašā bezdibeņa malā un taisni tur attapusies, un atkal pacēlusies savā spēkā un varenībā. Hanibals bij pie pašiem Romas vārtiem — lielākais karavado­nis, kādu pasaule jebkad pazinusi, — un kur tagad ir Hanibals, kur ir Kartāga?

Kā divi Hanibali varētu būt tas jūsu vadonis, un tomēr tur nekas neiznāks. Barbaru bandas nav kau­jās rūdītu romiešu zaldātu pretinieki. Kara prasmes viņiem nav, disciplīnas viņiem nav un nav ieroču. Tikai savienībā ar mums viņi var cerēt uz panāku­miem.

Spartaks. Uz kādiem panākumiem — saviem vai jūsu? (Soli tuvāk.) Klausies, Katilīna, ko es tev teikšu! Es tevi ļoti cienu, Katilīna, un daudzus no taviem draugiem, citādi es nebūtu še. Es pazīstu savus cietuma biedrus un tos citus — patiešām, viņi un viņu vadonis — pieņemsim, ka tāds kaut kur slēpjas — visus panākumus cerēja savienībā ar jums. Tagad es redzu, ka tā ir bijusi maldu cerība un māns. Jūsu ceļš un viņu ceļš — tas viens iet pret vakariem un otrs pret rītiem. Nekad viņi abi nesaplūdīs kopā!

Visu laiku es klausos jūsu runās. Tiesa, jūs esat nabaga patricieši, jums nav naudas, jums Romā nav las varas, kas jums pienāktos pēc sava dzimuma un izglītības, bagātnieki izdod likumus, kas ir pret jums. Ko iegūtu gladiatori un vergi, ja ar viņu palīdzību pie varas tiktu jūs? Vai jūs viņus visus atlaistu brīvē? Stulbi viņi būtu, to cerēdami! Neviena vārda le nebij ne uz to pusi. Visu laiku jūs žēlojāties, ka jums nav tik daudz vergu, kā jūs vēlaties, un tik daudz zemes, cik vajadzīgs, — to jūs gribētu dabūt, vairāk neko.