Popilijs. Tā tas ari ir: malka no kada nokaltuša bumbierkoka. Es vienmēr esmu teicis: mūsu prefekts ir tas asprātīgākais cilvēks visā Kapuā.
Mecijs Libeons. Vai ne? Ne tikai Kapuā, bet ari pašā Romā. Tur tikai vēl Kvints Hortenzijs varētu mēroties ar mani, bet ari vienīgi tāpēc, ka viņš ir jaunāks un viņam lokana mēle.
Popilijs. Pareizi. Vienīgi tāpēc.
Mecijs Libeons. Oh! labi silda! Popilij, vai tev neizliekas smieklīgi, ka Kapuas prefekts tā sēž aiz pilsētas vārtiem un sildās pie tava ugunskura?
Popilijs. Nemaz man neizliekas. Katra vieta paliek cienījama, kur piestāj Mecijs Libeons.
Mecijs Libeons. Tas gan. Bet tomēr teikšu, ka labāk gan es patlaban atrastos savā gultā. Vakariņās man bij fazāna cepetis, no Kalabrijas atsūtīta muciņa veca vīna un no Meslnas augļi. Tu zini, kas tie ir par augļiem?
Popilijs. Dzirdējis esmu.
Mecijs Libeons. Pē! Dzirdēt nav tas, kas nobaudīt viņus. Es biju tikko pirmajā nomidzī, kad Tits Servilians ceļ augšā. Gladiatori taisoties sacelt dumpi, viņš saka, no Romas esot tādas ziņas. Ko tu par to saki?
Popilijs. Ja viņi taisītos, tad mēs še Kapuā gan zinātu labak nekā viņi Romā.