M e c i j s I.i b e o n s. Protams, ka labāk. Pats viņš ir jāšus, joņo pa pilsētu, ka galvu pazaudējis. Kā par nelaimi manam zirgam taisni šonakt piekritušas vīveles, un tā man bij janak kājām. Nevienu gladiatoru un nekādu dumpi mēs ceļā neredzējām.
Pirmais pavadonis. Tāpēc, ka mēs nācām pa pašu pilsētas vidu. Bet man šķita, ka pie Lentula Batiata skolas cietumiem notika kaušanās.
Otrais pavadonis. Visās apkārtējās ieliņas tribūns nostādījis zaldātus.
Krikss (Hannikam). Ko es teicu? Viņi ir pagalam!
M e c i j s Libeons. Gladiatori kaut kur dabūjuši vīnu, piedzērušies un tāpēc saceļ traci. Nava jau pirmā reize. Nu, tribūns viegli tiks ar viņiem galā, labu pārmācību dabūs šie smirdoņas. Redzi, dekān, es negribēju būt pie šī netīrā darba. Vai tad tas ir kāds varoņdarbs, likt dzelzs rīkstēm nopērt un sakalt ķēdēs dažus simtus šo barbaru, kādam ducim nocirst rokas un otru duci piesist krusta? Lai rīkojas Tits Servilians, viņam tā alkst slavas, kuras man pietiek. Vai ne, dekān?
Popilijs. Pilnīgi pietiek un vēl atliek.
Krikss. Nolādētie!… Kāpēc mums vajadzēja nokavēties!
Mecijs Libeons. Kas tur murkš? Ē! kas tie ir par vīriem?
Popilijs. Divi novēlojušies gladiatori. Viņiem jāgaida, kamēr atslēgs vārtus.
Mecijs Libeons. Ā! gladiatori! Viņiem šonakt pat zobeni līdzi — un tu to neesi atņēmis?
Popilijs. Es vienkārši nebiju ievērojis.