1* 51
Mecijs Libeons. Tāpēc, ka tu esi tikai vienkāršs zaldāts un tev nevar būt tik asa skata kā tavam prefektam. — Ei, jūs tur abi! Nesiet šurp savus zobenus, nolieciet blakus manam ierocim!
Krikss izslējās, strauji tver savu zobenu.
Hanniks. Neesi traks, nepazudini mūs! Mēs viņus dabūsim atpakaļ. . .
Abi nes un noliek zobenus.
Mecijs Libeons. Tā, tagad viss kārtībā, nu jūs varat gaidīt, kamēr atslēgs vārtus. Bet kas jūs esat, un kāpēc jūs nakts laikā atrodaties še?
H a n n i k s. Mēs esam gladiatori — mēs abi, mans draugs Vanniks un es. Es esmu Sitriks.
Mecijs Libeons. No Lentula Batiata skolas?
Hanniks. No tās. Bet Lentuls mūs ir izīrējis kādai bagātai kundzei, un tai mēs kalpojam. Viņa ir laba kundze, viņa šodien atlaida mūs pastaigāties ārpus pilsētas, un tā mēs nokavējāmies. No kāda leģionāra nopirkām vecu kara zirgu-
Kvints Pļauts. No kāda zemnieka, viņš teica. Tur kaut kas nav kārtībā!
Mecijs Libeons. Nav tava daļa! Par kārtību gādāju es, Kapuas prefekts. Tu turi muti un stāvi sardzē!
Hanniks. No kāda zemnieka, kas agrāk bijis romiešu leģionārs. (Parāda mēli Ķviniam Pļautam.)
Mecijs Libeons. Tā, tik tālu viss būtu kārtībā .. . Kāda kundze, tu teici? Kas viņa tāda ir?
Hanniks. Skaistā Mecija.
Mecijs Libeons. Ko? (Paslienas sēdus.)
Skaista un pie tam Mecija? Tad tā būs mana sieva. Vai jūs mani nepazīstat?