Hanniks. Kā ne! Kapuas prefektu mēs redzam gandrīz katru dienu. Es domāju, tu arī mūs
Mecijs Libeons (gari noskatās). Kas jūs var atšķirt, visi jūs izskatāties vienādi … Bet man šķiet, ka esmu gan ievērojis jūs. Tā kā jūs nu esat še, tad Mecija droši vien būs pilsētā un savā gultā.
H a n n i k s. Droši vien. Šonakt viņa atrodas savā gultā. (Uzsver vārdu «savā».)
Mecijs Libeons. Es pats to teicu, ne tu! Visa Kapua zina, cik viņa ir tikumīga.
P o p i 1 i j s. Jā — viņa ir pavisam tikumīga. Visa Kapua zina, ka Mecija ir tikpat tikumīga, cik drosmīgs Mecijs Libeons.
Mecijs Libeons (iepriecināts). Jā, patiešām tā! Tagad mani uz ialas katrs puika sveicina.
Popilijs. Nu kā tad citādi! Katrs sargā savu ādu . . . (Aprauj.)
Visi klausās. Pilsētā sacēlies troksnis, spēii pieaug, tuvojas vārtiem. Beigās skaidri sadzirdama kauja.
Mecijs Libeons (pārbijies). Dievi! . . . Viņi taču nelaidīs tos laukā! .. .
T i t a S e r v i 1 i a n a balss. Pie vārtiem! . . . Nelaidiet viņus laukā! . . . Sargiet vārtus! . . .
Kaujas troksnis — ieroiu šķindoņa, kliedzieni, lāsti. Vārti.'1 atsprāgst vaļā, izgrūst laukā bars gladiatoru ar Spartaku priekšgalā. Vairums bruņojušies degošām lāpām, citiem kaut kāds ierocis — iesms, dzelzs stienis, cirvis. Aiz viņiem vārtu ejā romiešu 'zaldāti.
Spartaks. Nelaidiet viņus laukā!… Dedziniet acis! … Sitiet viņus nost! . ..
Daļa brūk atpakaļ romiešiem pretī, daļa ar Spartaku uzbrūk