Ceturtdien, 3.30 pēcpusd. Braucam garām Baterijai. Paprāvā grupa, kurā ir četri precēti pāri, trīs vecpuiši un možs, jautras dabas dakteris no Pensilvānijas džungļiem, liekas, ceļo kopā. Visi, izņemot dakteri, gozējas atpūtas krēslos uz klāja.

Braucam garām galvenajam fortam. Dakteris ir viens no tiem cilvēkiem, kuri ceļā mēdz paņemt līdzi neapstrīdamus līdzekļus pret jūrasslimību; citu pēc cita viņš apstaigā savus draugus, cienā tos ar šīm zālēm, teikdams: «Nebīstieties nenieka; sitās zāles es zinu; absolūti drošas; tās tika gatavotas manā tiešā uzraudzībā.» Arī pats viņš bezbailīgi iebauda savas zāles.

4.15 pēcpusd. Par spīti «neapstrīdamībai», divas dāmas uzdeva. Viņas nogāja lejā. Otras divas ari sāk izskatīties savārgušas.

5.00. Pazūd viens precētais virs un viens vecpuisis. Arī viņos vēl bija ieņemtā «neapstrīdamo» zāļu porcija, kad viņi uzsāka atkāpšanos; kāpņu galā viņos tās vairs nebija.

5.10. Dāma Nr. 3, divi vecpuiši un viens precētais virs nokāpa lejā, kad viņiem jau bija savs personisks spriedums par «neapstrīdamajām».

5.25. Braucam garām Karantīnas kuģim. «Neapstrīdamās» pieveiku- šas visu kompāniju, izņemot skota sievu un drausmīgā ārstniecības līdzekļa autoru.