«Ar to zāļu skapi kaut kas nav kārtībā. Viens no maniem puišiem saslima — tāpat vien, ne pārāk nopietni. Es atšķīru grāmatu, tur bija teikts: vienu tējkaroti Nr. 15. Paskatījos skapī un redzēju, ka Nr. 15 izbeigušās. Nospriedu kaut kā sakombinēt zāles, lai rēķins iznāk pareizs; iedevu tam puisim pustējkarotes Nr. 8 un pustējkarotes Nr. 7, un lai mani vai šodien uzvelk pie kāķa, ja viņš pēc piecpadsmit minūtēm nebij pagalam! Nē, tajā zāļu skapja sistēmā ir kaut kas tāds, kas manai saprašanai par augstu!»
Daudz jautru nostāstu saglabājies par Klusā okeāna veco kuģotāju «Orkāna Džounsu»— miers viņa pīšļiem! Divi trīs no klātesošajiem viņu pazina; es pats sevišķi labi, jo četri lāgi iznāca kopā ar viņu kuģot. Tas bija traki savdabīgs vīrs. Viņš bija piedzimis uz kuģa; izglītības druskas salasījis no kuģa ļaudīm; gaitas viņš sāka klāja priekšgalā, taču, soli pa solim uz augšu rausdamies, uzstrādājās līdz kapteiņa tiltiņam. Vairāk nekā piecdesmit gadu no nodzīvotajiem sešdesmit pieciem viņš nobrauca uz jūras.