Tas pastāvīgi mainoties. Tas mainoties ik dienu augu gadu; tādēļ vajagot izskaitļot katras dienas variācijas un ņemt tās vērā, citādi jūrnieks aizbraukšot diezin kurp. Kāds cits ieminējās, ka milzu bagātība gaidot to ģēniju, kurš izgudros kompasu, ko dzelzs kuģis nespēs ietekmēt. Viņš sacīja, ka esot tikai viens vēl untumaināks priekšmets par koka kuģa kompasu un tas esot dzelzs kuģa kompass. Kāds padižojās ar plaši zināmo faktu, ka pieredzējis jūrnieks spēj paskatīties jaunuzbūvēta dzelzs kuģa kompasā tūkstošiem jūdžu no kuģa dzimtās vietas un noteikt, kurp rādījusi adata tai laikā, kad kuģis būvēts.

Tad vecs vaļu zvejas kuģa kapteinis sāka stāstīt, kādas komandas uz kuģiem bijušas viņa jaunības laikos. Viņš sacīja:

— Dažkārt mums pagadījās koledžu studenti. Ērmīga tauta. Nejē­gas? Ko nu par to, viņi neprata atšķirt kethedu no galvenās brases. Bet, ja iedomājaties, ka viņi bija muļķi, tad smagi maldāties. Vienā mēnesī viņi iemācījās vairāk nekā parasts jūrnieks pa visu gadu. Mums uz «Mariannas» arī reiz trāpījās viens tāds — uzkāpa uz kuģa ar zelta brillēm uz deguna. Turklāt no galvas līdz kājām ieģērbies glaunākajās drēbēs, kādas jel kad uz mūsu kuģa bija redzētas. Un līdzi viņam bija vēl vesela lāde ar žaketēm un smalkvadmalas uzvalkiem, un samta vestēm: viss, saprotiet, uz to glaunāko.