5

Bregs jau bija paguvis ienest kameras un tagad, pacēlis ķiveres sejsegu, atvilka elpu. Sīvers apskatīja kameras, tad pamāja pilotam.

—    Noģērbies, paēdīsim vakariņas!

—          Nē, — teica Bregs. — Vispirms sameklēšu visas automātam nepieciešamās detaļas …

—           Tev taisnība, — Sīvers piekrita. — Tiklīdz būsi galā, joz tūlīt šurp.

—          Saprotams, — Bregs pamāja ar galvu. — Kas tie par puišiem?

Sīvers paraustīja plecus.

—    Nekā interesanta. Nepazīstami…

—    Tātad varoņu tur nav? — Bregs pasmīnēja.

Sīvers sarauca pieri.

—           Pagaidām ne. Bet vispār tu veltīgi smejies. Arī man tāda doma bija iešāvusies prātā… Nē, tie ir vienkārši kosmosa darbarūķi. Par to nav ne mazāko šaubu. Vajag taču būt kaut kam tādam, kas ļauj varoņus atšķirt no ci­tiem mirstīgajiem!…

—    Teorija, — teica Bregs. — Joprojām žilbini?

—          Nekā tamlīdzīga, — sacīja Sīvers, — es balstos uz loģiku! Viņu kuģis ir tipisks rūdas vedējs. «Zilais Putns» daudz garāks. Turklāt ar fotonu vilkmi. Tas atzīmēts visās rokasgrāmatās. Bet šis? Šim pat reflektora nav. *

Viņš pavadīja Bregu un atgriezās kopkajītē. Divi vīri no rūdas vedēja atkal sēdēja pie galda, trešais gulēdams skaļi krāca. Sīvers pasūtīja vakariņas, paņēma šķīvjus un apsēdās.