Ceļojums nebija garš un tas nevarēja daudz attālināt svinīgo bridi, pēc kura tik ļoti ilgojās jaunais grāfs: vajadzēja tikai pārcelties pāri pusei Reinas un tad vēl noiet jūdzes divas gar upes krastu. Un tā, lūk, trīs dienas pēc viņas piecpadsmitās dzimšanas dienas Alberts aizveda Emmu Ronsdorfu cieņai atbilstošas svītas pavadībā nodot to viņas kungam un pavēlniekam Godesbergas Ludvigam.

Pirmos divus gadus nekas neaptumšoja jauno ļaužu laimi un jaunā grāfiene dzemdēja dēlu, kuru nosauca par Otonu. Alberts, kurš tagad bija atradis jaunu ģimenes klēpi, šos divus gadus bija pavadījis gan Ronsdorfā, gan Godesbergā, un ari viņam bija pienācis laiks, kad katram dižciltīgam jauneklim jāsāk savas pirmās ieroču gaitas. Tāpēc viņš bija iestājies sava laika krietnākā bruņinieka, Bohēmijas karaļa Luksemburgas Žana jātnieku pulkos, un kopā ar viņu piedalījies Kaseles aplenkšanā, kur Zans bija ieradies, lai sniegtu palīdzību karalim Filipam Valuā, kurš bija apņēmies Ludvigam Kresi palīdzēt atgūt viņa īpašumus, no kuriem to bija padzinuši labie Flandrijas ļautiņi.

Un tā, lūk, viņš bija piedalījies kaujā, kurā flandrieši tika sakapāti gabalu gabalos.