— Izpletis ceļgalus, K. pagriezās pret mani. — Es liku lietā visus spēkus, lai radītu ārējo veidolu, taču panākt kustīgumu vēl nav iespējams. Daļēji tas tiek kompensēts, izraugoties vismazāk kustīgās sejas daļas. Un vēl kas — eksistē tāda problēma kā ventilācija. Piemēram, ņemsim jūsu gadījumu. Bez sīkas apskates grūti pateikt gala slēdzienu, bet, spriežot pēc tā, ko es redzu, liels vairums sviedru jums izdalās pat cauri apsējiem… Acīm redzot, sviedru dziedzeri nav skarti un joprojām darbojas. Un, tā kā tie funkcionē, tad nedrīkst nosegt seju ar kaut ko tādu, kas apgrūtina ventilāciju. Tas izraisīs ne vien fizioloģiska rakstura traucējumus, bet radīs arī tādu stāvokli, ka cilvēks sāks smakt un diez vai izturēs ilgāk par pusi dienas. Te nepieciešama liela piesardzība. Komiski, kad sirmgalvim balti zobi kā bērnam. Tāpat arī šai gadījumā. Daudz lielāku efektu var panākt ar citiem nemanāmiem pārveidojumiem… Vai jūs pats varat noņemt pārsējus?
— Varu… bet, vai zināt… — Un, prātodams, kā lai labāk paskaidroju viņam, ka neesmu tāds pacients, kādu viņš iedomājies, sacīju: — Patiesību sakot, es vēl neesmu pieņēmis gala lēmumu, un tas mani ļoti moka… Bet, kamēr es neesmu izlēmis, diez vai ir vērts kaut ko darīt ar rētām sejā.
— Ir vērts, protams. — Gluži kā uzmundrinādams mani, K. kļuva vēl neatlaidīgāks. — Ķermeņa rētas, it īpaši sejas rētas nevar aplūkot vienīgi kā kosmētikas problēmu. Jāatzīst, ka šī problēma saskaras ar psihisku slimību profilakses nozari. Vai gan citādi kāds no laba prāta ziedotu savus spēkus līdzīgai ķecerībai? Bet es cienu sevi kā ārstu. Un nekad nebūtu mierā ar sīkizstrādājumu izgatavotāja amatnieka lomu.