Varbūt tāpēc, ka S. nams bija nule uzcelts, izrādījās, ka apmēram puse no astoņpadsmit istabām vēl brīvas. Ar saprotošu skatienu pārvaldnieks bez mana lūguma izvēlējās vistālāko istabu otrajā stāvā blakus sētas puses kāpnēm. Katrā ziņā viss izskatījās tieši tā. Istaba man izmaksāja dārgi kaut vai tādēļ, ka to izvēlējās speciāli man. Tiesa, vannas istaba nebija sevišķi laba, toties istabā stāvēja galds un divi krēsli, turklāt tai atšķirībā no citām bija erkers, kas līdzinājās terasei. Sētas puses kāpnes veda uz stāvvietu, kur bija iespējams novietot piecas vai sešas mašīnas, un no turienes varēja iziet uz citu ielu. Tas ir ļoti ērti un vēl vairāk palielina istabas vērtību. Man no paša sākuma bija jāsagatavojas uz visu, tāpēc es tūlīt samaksāju par trim mēnešiem uz priekšu. Tad palūdzu tuvākajā veikalā nopirkt man gultas piederumus. Izlikdamies, ka nespēj valdīt prieku, pārvaldnieks nerimtīgi runāja vienā laidā, cik labi iekārtota ventilācija, cik istaba saulaina. Beidzis šo tematu, viņš dzīrās sākt stāstīt par savu dzīvi. Bet, par laimi, istabas atslēga, ko viņš man sniedza, izšļuka viņam no rokām un šķindēdama aizripoja pa grīdu. Pārvaldnieks samulsis aizgāja. Es atviegloti nopūtos … Cik labi būtu, ja vienmēr tik viegli varētu cilvēkiem notraukt melu putekļus.