Roberts pašķielēja uz Taņu, kas nupat bija iznākusi no dušas telpas un klusi atsēdusies iesānis no videofona, un uzmanīgi atbildēja, ka neredzot šeit nekā īpaša. «Parastā kārtējā strūkla,» viņš teica. «Pēc vakardienas tele- portācijas nulles laukā ari bija tāda. Un arī pagājušajā -nedēļā bija tāda pati.» Tad viņš padomāja un piebilda, ka fontāna jauda atbilst apmēram simts gramiem nosūtītās masas. Patriks arvien vēl klusēja, un Robertam šķita, ka viņš svārstās. «Visa pamatā ir masa,» teica Roberts. Viņš paskatījās uz Junga skaitītāju un jau pilnīgi pārliecinoši atkārtoja: «Jā, simts, simts piecdesmit grami. Cik šodien aizlaidāt? …» «Divdesmit kilogramu,» Patriks atbildēja. «Ā, divdesmit kilogramu … Jā> tad neiznāk.» Un te Robertam atausa ideja. «Pēc kādas formulas jūs aprēķinājāt jaudu?» viņš jautāja. «Pēc Dram- bes,» Patriks vienaldzīgi atbildēja. Roberts tā arī bija domājis: Drambes formula noteica jaudu ar precizitāti līdz zināmai pakāpei, bet Robertam jau sen bija padomā paša atrasta, rūpīgi pārbaudīta, uzrakstīta un pat ar krāsainu rāmīti apvilkta universāla formula nederīgās matērijas izvirduma jaudas noteikšanai. Un tagad, likās, ir pienācis visizdevīgākais brīdis nodemonstrēt Patrikam visas tās priekšrocības.