Saredzēt viņš to nevar, bet iepriekšējā pieredze Jauj viņam izmērot apledojuma pieaugumu pēc būdas temperatūras. Apakšējai vērtnei jau jābūt baltai. Vai ziņa par šeit notikušo kādreiz sasniegs ārpasauli? Kā viņa draugi to uzņems? Viņi, jādomā, izlasīs par to avīzē pie kafijas tases un vēlāk pārrunās savos klubos. Viņš tos redzēja ļoti skaidri. «Nabaga Katfērts,» tie nomurminās, «viņš galu galā nemaz nebija slikts puisis.» Viņš pasmaidīja par draugu cildinājumiem un tad devās meklēt turku pirti. Ielās tā pati pierastā drūzma. Dīvaini, neviens nebrīnās par viņa briežādas mokasīniem un nodriskātajām vilnas puszeķēm. Viņš labāk ņems ormani. Un pēc pirts derētu noskūties. Nē, vispirms viņš dosies paēst. Steku ar saldajiem kartupeļiem un lapu salātiem — cik tas viss svaigs! Un kas tur? Medus kāres, straumēm līst šķidrs dzintars! Bet kāpēc viņi sanesuši tik daudz? Ha, ha! Viņš taču to visu nepagūs apēst! «Spodrināt!» Kālab ne? Viņš uzliek kāju uz kastītes. Zābaku tīrītājs dīvaini palūkojas viņā; Katfērts atceras savus briežādas mokasīnus un steigšus aiziet.

Klau! Tur laikam griežas vēja rādītājs! Ak nē, viņam tikai dūc ausīs. Tas tad arī viss — tikai dūc ausīs. Nu jau ledus būs sasniedzis aizšaujamo. Iespējams, ka pat augšējā vērtne apsarmojusi. Starp griestu kārtīm ar sūnu pildījumu sāk uzrasties sīki sarmas plankumiņi. Cik lēni tie plešas! Nē, nav vis lēni. Tur jau atkal viens un tur vēl otrs. Divi — trīs — četri, tie parādās pārāk strauji, nepaspēj saskaitīt. Tur divi saplūst kopā. Un te jau trešais tiem pievienojas. Kā, nav jau vairs plankumu! Tic visi savienojušies un izveidojuši blīvu sarmas slāni.

Neko darīt, viņam būs kompānija. Ja ercenģeļa Gabriēla bazūne kādreiz sadragās ziemeļu klusumu, viņi abi roku rokā stāvēs baltā troņa priekšā. Un dievs viņus tiesās, dievs viņus tiesās!

Tad Persijs Katfērts aizvēra acis un iegrima miegā.

PAR VĪRU, KAS CEĻĀ

— Gaz tik iekša!