Viņa dabā nebija nekā no romantikas — vergošana komercijai bija to saberzusi druskās, viņš tikai bija noguris no kantordarba nemainīgās vienmuļības, un viņam gribējās atveldzēties aizrautīgā riskā, cerot, ka tas atmaksāsies. Tāpat kā dažs labs cits nelga, viņš neņēma vērā Ziemeļzemes pionieru gadu desmitiem iemītās vecās takas, bet aizdrāzās uz Edmontonu agri pavasarī un tur, pats savas dvēseles labklājībai par postu, pievienojās kādai zelta meklētāju grupai.

Šajā grupa nebija neparasta nekā cita kā vien tās plāni. Pat tās gala mērķis, tāpat kā daudzām citām zelta meklētāju partijām, bija Klondaika. Toties maršruts, kādu šie ļaudis bija izraudzījušies gala mērķa sasniegšanai, liktu aizrauties elpai pat visrūdītāko šejienes iedzīvotāju krūtīs, un tie vīri taču bija dzimuši un auguši, radinādamies pie Ziemeļrietumu novadu grūtībām. Pārsteigts bija pat 2aks Batists, Cipevas cilts sievietes un nodevīga Kanādas francūža — ceļotāju pavadoņa dēls, pirmajam brēcienam atvēris muti briežādu vigvamā ziemeļos no sešdesmit piektās paralēles un atkal aizvēris to, lai svētlaimīgi sūkātu jēla speķa šķēli. Kaut gan viņš šiern cilvēkiem bija pārdevis savus pakalpojumus un apņēmies ceļot līdz pat lediem, kas nekad neatkūst, viņš ikreiz, kad viņam prasīja padomu, kā nelabu paredzēdams, kratīja galvu.

Tāpat Persija Katfērta ļaunu vēstošā zvaigzne tobrīd laikam bija jau uzlēkusi, jo arī viņš pievienojas šai argonautu. kompānijai. Katfērts bija pavisam parasts cilvēks, kura rēķins bankā bija tikpat plašs kā viņa izglītība, — un tas daudz ko izsaka. Viņam nebija nekāda iemesla ielaisties šādā avantūrā — nu ne tā vismazākā, ja nu vienīgi tas, ka viņš cieta no pārmērīgas sentimentalitātes. Viņš to aplam ieskatīja par īstu romantikas un dēku kāres izpausmi. Dažs labs cits vīrs arī ir rīkojies tāpat un pieļāvis tikpat liktenīgu kļūdu.