—  Patiesi neticami! Bet jāatzīst: tu proti strādāt, ja vien gribi, Tom!

Tad viņa pavājināja uzslavu, piebilzdama:

—  Taču gribēt tu gribi varen reti, tas gan jāsaka. Labi, ej un rotaļājies, tikai pielūko, ka atgriezies vismaz nedēļas laikā, citādi es tev noģērēšu ādu.

Krustmāte bija tik sajūsmināta par Toma spožo sasniegumu darbā, ka ieveda viņu pieliekamajā, izvēlējās tur lielisku ābolu un pasniedza to viņam, norunādama garu pamācību par to, ka ikviena dāvana kļūst vērtīgāka un dod lielāku baudu, ja tā iegūta bez apgrēcības, ar tikumisku centību. Un, kamēr viņa nobeidza savu runu ar skaistiem Bībeles citātiem, Toms nočiepa pildītu pankūku.

Tad viņš izlavījās laukā un ieraudzīja Sidu, kas gāja augšā pa kāpnēm, kuras atradās mājas ārpusē un veda uz otrā stāva dibentel- pām.

Turpat pa rokai bija zemes pikas, un acumirklī tās virpuļoja pa gaisu. Pikas bira pār Sidu kā krusa, un, iekams krustmāte Pollija paguva atjēgties no pārsteiguma un steigties Sidam palīgā, sešas vai septiņas pikas jau trāpīja mērķī, bet "Toms pārmetās pār sētu un aizbēga.

Sētai bija gan vārti, bet Toms parasti tā steidzās, ka nekad tos nelietoja.

Tagad viņa sirds bija mierīga, jo viņš bija atmaksājis Sidam par to, ka tas pievērsa krustmātes uzmanību melnajiem diegiem un iegrūda viņu nepatikšanās.

Toms apskrēja apkārt mājai un iznāca uz dubļainas gatves aiz krustmātes govju kūts.