— Mēs pabāzām galvas zem ūdenssūkņa — mani mati vel ir mitri. Paraugi!
Krustmāti Polliju kaitināja, ka viņa nebija ievērojusi tik svarīgu pierādījumu un nebija paredzējusi šādu triku. Tad viņai radās jauna iedvesma.
1 Ar zvaigznīti apzīmēto vietu skaidrojumus skat. komentāros.
— Tom, bet tu taču neatārdīji manis piešūto krekla apkakli, kad | lēji ūdeni sev uz "galvas? Atpogā svārkus!
Bailes Toma sejā izgaisa, Viņš atpogāja svārkus. Krekla apkakle bija kārtīgi piešūta. r
— Nu labi, niekkalbi, ej vien. Es biju pārliecināta, ka neesi bijis šodien skolā, bet gājis peldēties. Tomēr es tev piedodu, Tom. Manuprāt, ^u esi piesardzīgs kā apsvilinājies kaķis, bet, kā mēdz teikt,— labāks, nekā izskaties. Šoreiz.
Viņa bija pa pusei noskumusi, ka viņas viltība nav izdevusies, un pa pusei priecīga, ka vismaz vienreiz Toms uztenterējis uz paklausības ceļa.
Bet Sidnejs piebilda:
— Zini, man liekas, ka tu piešuvi viņa apkakli ar baltiem diegiem, bet te ir( melni diegi.
— Kā tā! Es taču to piešuvu ar baltiem diegiem, Tom!
Bet Toms nenogaidīja, kas notiks tālāk. Skriedams laukā pa durvīm, viņš iesaucās:
— Sidij, par to tu gan dabūsi!
Nokļuvis drošā vietā, Toms apskatīja divas lielās šujamadatas, , kas bija iespraustas viņa svārku atlokā, ap tām bija aptīti diegi — ap vienu adatu balti, ap otru melni. Viņš iesaucās: