Mūsu miteklis bija kāpuru un termītu izēsta koka būda, brīnumainā kārtā vēl nesagruvusi, Līdzīgi citām Gvajā- nas mājām, tā bija celta uz pāļiem un sastāvēja no trim istabiņām: vienā mēs ēdām un gulējām, otrā tika gatavots ēdiens, trešā bija domāta dzīvnieku turēšanai. Celtne atradās nostāk no ceļa, un tās priekšā bija plats, ar ūdeni pilns grāvis, pār kuru bija pārmesta izdrupusi koka laipa. Mazas kāpnītes, kas nobeidzās četrstūrainā lievenitī, veda uz ieejas durvīm. Tādas pašas kāpnes mājas aizmugurē veda uz virtuvi.
Tajā vakarā Aivens virtuvē svinīgi gatavoja kādu noslēpumainu gaļas ēdienu ar visādām garšvielām, kas tik jauki smaržoja, ka mute pildījās ar siekalām; Bobs vīrišķīgi pūlējās iekārt trīs guļamtīklus mazītiņā guļamtelpā, kur vietas pietika labi ja vienam. Es sēdēju ārā mijkrēsli uz izgrabējušo kāpņu augšējā pakāpiena, visapkārt man bija izliktas grāmatas un zīmējumi; es apspriedos ar vietējiem medniekiem, kurus bija saaicinājis Aivens. Sāda iepriekšēja aprunāšanās ir ļoti svarīga kolekcionēšanas darba daļa: parādot medniekiem dažādu jums vajadzīgo dzīvnieku attēlus, jūs daudz ko uzzināt par attiecīgā rajona faunu, kā ari par atsevišķām dzīvnieku grupām — vai tas ir bieži vai reli sastopamas.