Pārliecinājies, ka ar lēn­prātību nekas nav panākams, viņš nolēma pāriet negai­dītā uzbrukumā, mēģinādams uzlaisties man uz pleca. Katberts aizlēca garām un krizdams smagi atsitās pret galdu, tintnīca apgāzās otrreiz. Visu laiku viņš ne uz mirkli nepārtrauca savu smieklīgo «pīt, pīt, pīt».

Galu galā es zaudēju pacietību un nogrūdu viņu no galda zemē; aizvainotais putns ievilkās istabas kaktā.

Driz istabā ieradās Bobs pakarināt guļamtīklus, un Katberts viņu saņēma ar sajūsmu. Kamēr Bobs nopūlē­jās sakārtot tīklus un virves, Katberts viņam lēnām tuvo­jās no aizmugures, līdz beidzot nogūlās pie viņa kājām. Bobs, noņemdamies ar tīkliem, spēra soli atpakaļ, smagi paklupdams pār guļošo putnu. Katberts izbīlī ieķērcās un no jauna ievilkās kaktā. Redzēdams, ka Bobs atkal iegri­mis darbā, hoko vēlreiz aizšļūca pie viņa un nogūlās uz viņa kurpēm. Tad es izdzirdu smagu blīkšķi — Bobs bija nogāzies uz grīdas ar visiem tīkliem. No tīklu un virvju mudžekļa apakšas, aizvainoti klaigādams, manī lūkojās Katberts,

Tev ir viegli smieties, — dusmīgi" sacīja Bobs, — bet, ja tu tūlīt neaizvāksi pro-jām šo pretīgo putnu, rēķinies ar to — tev būs par vienu eksemplāru mazāk. Es neiebilstu, ja viņš man glaužas klāt, kad man nav nekā, ko darīt, bet vienlaikus paciest viņa uzmācību un noņem­ties ar guļamtīkliem es nespēju.