Diemžēl putns nebija pamanījis, ka viņa aste nokarājas režģa priekšā. Mēnessgaismā pērtiķīši to bija ieraudzījuši, un aste viņus acīmredzot bija ieinteresējusi, tāpēc' viņi izbāza rociņas cauri režģa stieplēm, lai to izpētītu. Kaut gan sakivinkiji ir mazi, trausli radījumi, upuri viņi spēj sagrābt kā spīlēs; un tā Katberts, juzdams, ka tiek satverta viņa aste, šāvās kā raķete uz griestiem, atstādams sakivinkiju rokās divas pašas lielākās astes spalvas. Kā prazdams es centos viņu nomierināt, atradu viņam jaunu nakšņošanas vietu un drošības dēļ viņu piesēju, lai putns atkal nenonāktu sakivinkiju tuvumā. Pagāja ilgs laiks, iekams pērtiķīši savās vīterojošās balstiņās mitējās apspriest šo notikumu un Katberts, beidzis pītināt, nolikās gulēt. Pēc tam viņš vairs nekad nerādījās sakivinkiju tuvumā.
Otrā nodaļa
RUDIE BĻAURI UN ŽURKAS
Mēs devāmies uz ezeru pirmajā blāvajā rītausmas svīdumā. Putni, kas bija nakšņojuši kokos ap mūsu būdu, tikko modās un, paklusu čivinādami, sveica jauno dienu. Kad uzlēca saule, mēs jau bijām nogājuši vairākas jūdzes pa šauru, līkumotu taciņu, kas veda cauri zajlēm risa laukiem, gar rāmiem apūdeņošanas kanāliem. Zeltainajā rīta gaismā it visur bija redzami putni: uz kokiem un krūmiem mums visapkārt mirgoja kustīga, žilbinoši koša, daudzkrāsaina mozaīka.