Kas tie tādi? Varētu domāt, ka šie radījumi atlido­juši no Volta Disneja zemes. Tanagra violacea, — es skalā balsī paskaidroju.

Kas?

Tanagra violacea. Tāds ir viņu nosaukums.

Bobs mani cieši uzlūkoja, lai pārliecinātos, vai es ne­jokoju.

Nesaprotu, kāpēc jūs, zoologi, dodat dzīvniekiem tik briesmīgus nosaukumus, — viņš beidzot sacīja.

5ajā gadījumā nosaukums patiešām nav piemē­rots, — es atzinu un piecēlos sēdus.

Tanagra violacea, beidzot pārliecinājušies, ka mēs ne­esam pameža daļa, satraukti cēlās spārnos un čiepstē­dami lidoja projām.

Kordai centās mums iegalvot, ka līdz ezeram vairs nav tālu un ings tur nonāksim pēc stundas gājiena. Bobs,_to dzirdēdams, iegāja brikšņos, lai nogrieztu pamatīgu nūju gadījumam, ja atkal nāktos šķērsot kādu smiltāju. Iedams viņš lietpratīgi vēzēja nūju uz visām pusēm, līdz tā aiz­mugurē trāpīja pa kādu krūmu, no kurienes starp lapām tūlīt atskanēja spiedzīgs brēciens, kas mūs pamudināja steidzīgi rīkoties. Kordai un Aivens tuvojās krūmam no sāniem, Bobs un es devāmies frontālā uzbrukumā. Mēs pašķīrām lapas un lūkojāmies starp zāļu stiebriem, bet nekā neredzējām.

Ieraud-zīju! — Bobs piepeši iesaucās.